Ko ES valstis var mācīties no strauji augošā siltumsūkņu tirgus
esot2024. gadā siltumsūkņu pārdošanas apjomi 19 Eiropas valstīs samazinājās par 22%. Tomēr divas valstis – Apvienotā Karaliste un Īrija – īpaši atšķīrās no šīs tendences.
Lai gan sākot ar zemu bāzes līmeni un joprojām uzstādot daudz zemākā līmenī nekā daudzās Eiropas valstīs, Apvienotās Karalistes izaugsmi ir vērts izpētīt rūpīgāk.
Valsts apkures katlu modernizācijas shēma piedāvā mājsaimniecībām līdz 7500 sterliņu mārciņām (aptuveni 8600 eiro), lai aizstātu fosilā kurināmā sistēmas ar siltumsūkņiem – tas ir ievērojams stimuls pēc Eiropas standartiem. Katrai uzstādītajai iekārtai jāatbilst minimālajiem efektivitātes standartiem, un hibrīdsistēmas (piemēram, gāzes katla/siltumsūkņa kombinācijas) ir izslēgtas.
Otrkārt, skaidrība ir svarīga. Kamēr dažas Eiropas valstis svārstījās attiecībā uz savu siltumsūkņu politiku, mainot stimulus vai sniedzot pretrunīgus signālus, Apvienotā Karaliste pēdējos gados ir saglabājusi šo kursu. Šāda veida konsekvence ir svarīga – patērētājiem, uzņēmumiem un piegādes ķēdēm.
Protams, dotācijas palīdz. Taču šī izaugsme nebija saistīta tikai ar subsīdijām. Uzlabojās arī sabiedrības informētība. Un tad vēl ir darbaspēks. Viena no klusākajām, bet ietekmīgākajām pārmaiņām Apvienotajā Karalistē bija centieni apmācīt vairāk uzstādītāju.
2024. gadā siltumsūkņu apmācību pabeigušo cilvēku skaits pieauga par 15%. Tam ir nozīme. Finansiāliem stimuliem nav lielas nozīmes, ja nav neviena, kas varētu veikt darbu. Apvienotā Karaliste neatrisināja uzstādītāju trūkumu, bet sāka to nopietni risināt.
Protams, vēl ir tāls ceļš ejams. Neskatoties uz izaugsmi, siltumsūkņu ieviešana uz vienu iedzīvotāju Apvienotajā Karalistē joprojām ir viena no zemākajām Eiropā. Vēl ir jāizvirza ambiciozi ieviešanas mērķi, un to sasniegšanai būs nepieciešamas vēl lielākas investīcijas, nepārtraukts sabiedrības atbalsts un politikas konsekvence.
Ir vērts pieminēt arī Īriju, kur pārdošanas apjomi 2024. gadā ir pieauguši par 19%, pateicoties ilgtermiņa, stabilai politikai. Īrija tagad ieņem piekto vietu Eiropā siltumsūkņu ieviešanas ziņā uz 1000 mājsaimniecībām. Pāreja sākās ar jaunbūvju tirgu, ko tagad lielākoties apkalpo individuālie siltumsūkņi — pāreja, ko virza skaidra politikas apņemšanās atteikties no fosilā kurināmā un pāriet uz vietējo, atjaunojamo elektroenerģiju.
Arī Īrijas renovācijas tirgus uzrāda lielu potenciālu, ko atbalsta dāsnas dotācijas, kas saistītas ar pieaugošo oglekļa nodokli. Tomēr joprojām pastāv problēmas, jo īpaši attiecībā uz klientu pieredzi, kur sarežģīti un dārgi procesi var palēnināt ieviešanu. Varas iestādes pašlaik strādā pie šo procesu racionalizēšanas, vienlaikus nodrošinot, ka instalācijas ir atbilstoša izmēra un ēkas ir pienācīgi sagatavotas.
Tomēr Īrija ir ceļā uz nepārtrauktu izaugsmi, tuvākajā nākotnē, visticamāk, tiks uzstādītas 50 000 vienības gadā, un, iespējams, līdz pat 100 000 vienībām līdz 2030. gadam, ja tiks sasniegti valdības mājokļu un renovācijas mērķi.
Ko var mācīties citas ES valstis?
Protams, brīnumlīdzekļa nav. Katrai valstij ir savas problēmas – atšķirīgs mājokļu fonds, klimats un politiskā vide. Taču Apvienotās Karalistes un Īrijas piemēri rāda, ka, saskaņojot politiku, komunikāciju un īstenošanu, progress ir ne tikai iespējams – tas ir sasniedzams pat sarežģītos apstākļos.
Eiropas valstu valdībām varētu būt vērts pārdomāt dažus svarīgus jautājumus. Vai siltumsūkņu dotācijas varētu būt vienkāršākas? Vai politikas signāli varētu būt skaidrāki un konsekventāki? Vai sabiedriskās kampaņas varētu darīt vairāk, lai risinātu cilvēku praktiskās bažas? Vai varētu darīt vairāk, lai palielinātu uzstādītāju darbaspēku?
Apvienotās Karalistes un Īrijas nesenie panākumi nav tikai labsajūtas stāsts; tas ir noderīgs gadījuma pētījums. Jo, ja valsts ar vēsturiski lēnu siltumsūkņu ieviešanu grūtā gadā var pieaugt par 56%, to var arī pārējā Eiropa.
Uzziniet vairāk mūsu jaunajā tirgus informācijas publiskajā platformā un iegādājieties mūsu tirgus pārskatu (vai kļūstiet par biedru un saņemiet to bez maksas!), lai iegūtu patiesi padziļinātu informāciju par cenām, pārdošanas apjomiem, tehnoloģijām, valstīm, ēku veidiem un citiem aspektiem.
